Roza Liksoma (Rosa Liksom)

Kādreiz pāries... (original title: Väliaikainen)

Tulkojusi / Translator: Maima Grīnberga

Izdevniecība / Publisher: Zvaigzne ABC (2016)

Language: Latvian

“Kādreiz pāries...” ir kā strauja mūsdienu cilvēces tipu procesija ar visām ļaužu raizēm, bēdām, savādībām un mīlestību, kas deg sirdīs, – te ir vientuļā māte, eiroierēdnis, bezdarbnieks, narkodīleris, pašpasludināts ģenealogs, malumednieks, Turciju iecienījusi somu tūriste, alkoholiķis, galējo ziemeļu labākais metālrūdītājs un citi...

Tiek apspriestas Somijas teritoriālās reformas un Ķīnas fenomens, vecuma problēmas un Breivīks, baznīcas ēnas puses un demogrāfija, imigranti un politika, un visā piedalās arī slepkavnieciski noskaņots alnis, telefonu aprijusi govs un zaglīga āmrija.

Īsprozas krājums “Kādreiz pāries...” ir pasaules un mūsu apziņas spoguļattēls. Ja šis attēls kādam šķiet tikpat tumšs kā polārā nakts, tā nav nedz spoguļa, nedz Rozas Liksomas vaina. Viņai ir nežēlīgi vērīga acs, nekļūdīga dzirde un izcils talants rakstīt par marginālu cilvēku dzīvi, kas savukārt ir ieguvums mums pārējiem – viņas lasītājiem.

Rakstniece un māksliniece Roza Liksoma kopš 1985. gada rakstījusi un publicējusi stāstus, romānus, bērnu  grāmatas, komiksus un lugas. Latviešu valodā izdota arī stāstu izlase “Vienas nakts ekstāze” un garstāsts “Sestā kupeja”, par kuru autore 2011. gadā saņēmusi Somijas prestižāko literāro balvu “Finlandia”.

No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.

“Rozas Liksomas jaunais īsprozas darbs velnišķīgi smieklīgi un vienlaikus līdz neomulībai precīzi parāda mūsdienu dzīves groteskākos izpausmes veidus.”
Savon Sanomat

“...viņa ir neatvairāma. Pavisam nopietni. Mēs ticam viņai, mēs ticam, ka viņa stāsta patiesību. Un mums tā ir jāzina.”
Dagens Nyheter

“Patiesi ir tik jautri lasīt, šo lielisko parodiju, kuru Roza Liksoma radījusi, izmantojot un pārspīlējot mūsu pašu aizspriedumus un vājības.”
Skånska Dagbladet

“Roza Liksoma savu varoņu dzīvē ļauj ieskatīties pavisam īsi, tomēr paver galvu reibinošas ainas no likteņa sistu marginālu cilvēku pasaules. Reizēm nāk raudiens, reizēm pārņem derdzīgums, tomēr viens mutes kaktiņš raustās smieklos.”
Lapin Kansa